Laipni lūgti!
(ievietot info, lai nomainītu uzrakstu)

Īves pagasta vēsture

Īves pagasta vēsture
Īves pagasts pirmo reizi rakstos minēts 1245. gadā kā Dundagas novada zeme. Līdz 13. gadsimtam Īves pagasta teritorija ietilpa kuršu apdzīvotajā Vanemas zemē. 13. gadsimta novembrī tā nonāca Rīgas bīskapijas, 15. gadsimtā Kurzemes bīskapijas pakļautībā. 19. gadsimtā Īves pagasta teritorijā bijušas divas muižas (Īves un Tiņģeres muiža). 1819. gadā Kurzemes guberņas sastāvā tika izveidots Talsu apriņķis. To izveidoja teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Talsu pilskunga tiesu par apriņķi. 1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti un viens no tiem Ārlavas pagasts.

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja piecus ciemus, no kuriem viens bija Īves ciems ar centru Īvē. Pagasts nosaukumu ieguvis no Īves muižas, kuras kungu mājas telpās atradās pirmā Īves ciema izpildkomiteja. No 1948. gada pagasta centrs atrodas Tiņģerē. 1949. gadā Ārlavas pagasts tika likvidēts. 1949. gada 31. decembrī Īves ciemu kopā ar vēl 13 ciemiem iekļāva Dundagas rajonā. 1956. gada 30. martā Īves ciema teritoriju iekļāva Talsu rajonā. 1990. gadā, kad Īves ciema padomi reorganizējot, izveidoja Īves pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, tā ziemeļos, Rojas upes kreisajā krastā. Īves pagasta sarakstā, ir bijuši 7 ciemi: Dūmciems, Īve, Kalnmuiža, Ķurbe, Ozolmuiža, Silmuiža, Tiņģere. Īves pagastu no Lubes pagasta atdala Rojas upe, kas ir kā robeža starp šiem pagastiem.

Īves pagasta teritorija atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, ziemeļaustrumu daļa iesniedzas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta 74,5 metri virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju 3064 ha platībā klāj meži (jauktie lapu un skuju koku meži), lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3195 ha, purvi 82 ha, ūdeņi 129 ha. Derīgie izrakteņi: kūdra, smilts un māla krājumi. Pagasta teritorijā bieži ir sastopami tādi augi, kā lakši, savvaļas ķiploki, latvāņi.[4] Lielākais no purviem ir Ķurbes purvs, kura platība ir 68 ha.[5] Īves pagasta nelauksaimniecības zemes kopplatībā 320 ha ir 54 ha zem ūdeņiem, 67 ha zem ceļiem, ēkām, pagalmiem, 90 ha krūmāji, 5 ha purvi. Īves pagastā mežu kopplatība ir 1180 ha, no tiem 1056 ha (89,5%) jaukto koku meži, 32 ha ( 2,7%) skujkoku meži.[6]

Īves pagasta teritorijā atrodas divi ezeri. Pagasta teritorijas robeža ar Ārlavas pagastu un daļa no robežas ar Lubes pagastu ir Rojas upe ar pietekām Silupi, Maušupīti, Vēveru grāvi un Vārzavas strautu. Upes, ezeri un dīķi pieder Rīgas jūras līča, Baltijas jūras baseinam.[3]

Pagastā ir 7 dīķi. Sildīķis, Sila dzirnavezers - platība 4,5 ha, atrodas pie Silmuižas, uz Silupītes - 3 km no ietekas Rojā. No 1900. g. līdz 1965.g. tur darbojušās dzirnavas, vēl 1972.g. visi mehānismi darba kārtībā 1972.g. uzbūvēts jauns tilts, izbūvējot arī slūžas. Prauliņdīķis (3.5 ha), Birziņu dīķis, Dižklajumdīķis (Grodnieku dīķis), Prauliņdīķis, Pūpdīķis, Rozdangas dīķis.

Aktīvistu grupas, biedrības:

  • „Latviešu jaunatnes savienības” Tiņģeres nodaļa (21.02.1922. - 20.10.1936.),
  • Ārlavas-Tiņģeres 550. Mazpulks (05.02.1934. - 1940.)
  • Tiņģeres lopkopības pārraudzības biedrība (19.05.1924. – 22.02.1938.),
  • Ārlavas meliorācijas sabiedrība „Tiņģeres purvs” (25.06.1929. – 18.03.1942.),
  • Tiņģeres piensaimnieku sabiedrība „Centība” (izveidota 30.04.1923.),
  • Dūmciema piensaimnieku sabiedrība „Straume” (izveidota 22.01.1925.),
  • Abas piensaimnieku sabiedrības 1936. gada 28. maijā pievienotas Ārlavas piensaimnieku sabiedrībai.[12]

Par Ārlavas pagasta vecāko laikā no 1934. līdz 1940. gadam strādā Tiņģernieks Kārlis Legzdiņš.

Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji hronoloģiskā secībā):

  • Eduards Leja (1945—1946)
  • Bērziņš (1946—1953)
  • Ernests Kālbergs (1953)
  • Jānis Dzenis (1953—1966)
  • Helmija Zūberga (1966—1979)
  • Andrejs Puntulis (1980—1991)
  • Jānis Grīnbergs (1991—2009)

Kolhozs ” Tiņģere”

Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no piecām kopsaimniecībām, kas 1948. gadā kolektivizācijas rezultātā dibinātas Īves pagasta teritorijā. Lauksaimniecības arteļi „Īve” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Indriķis Bergmanis), ”Vairogs” (dibināts 1949. gada sākumā, priekšsēdētājs Līdums) un „Drosme” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Grasmanis) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Viljamss” (priekšsēdētājs I. Holsts, vēlāk Pāvels Himičs un Jānis Cers). Lauksaimniecības arteļi „Gaisma” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Kārlis Breitenbergs) un „Tiņģere” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Valdis Legzdiņš) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Komunisma ceļš”. (priekšsēdētājs Lejiņš, vēlāk no 1951. gada līdz 1956. gadam Fricis Šleinerts, no 1956. gada līdz 1964. gadam Helmija Zūberga un no 1964. gada līdz 1969. gadam Kārlis Gipsers). 1969. gadā kolhoziem „Viljamss” un „Komunisma ceļš”, tālāk apvienojoties, izveidojās kolhozs „Tiņģere” (no 1969. gada līdz 1985. gadam priekšsēdētājs Kārlis Gipsers, no 1985. gada līdz 1989. gadam Vilnis Kalns, bet no 1989. gada līdz 1990. gadam atkal Kārlis Gipsers).

60. gados strādā divas dārzniecības (Tiņģeres centrā un Nikužos), vistu ferma (pie Laķiem), govju, teļu, zirgu un aitu fermas katrā brigādē vairākas. „Komunisma ceļam” un „Viljamsa” kolhoziem apvienojoties, govis sakoncentrētas lielākās fermās (Māli, Dimzas, Bunkas), uzceltas jaunas fermas (Vīksnas, Centrs, Īve), uzcelta cūku ferma (Ciemlauki), darbojas graudu kalte Silos, darbu sāk jaunas mehāniskās darbnīcas. 80. gados uzcelta jauna graudu kalte un slaucamo govju komplekss „Mālkalni”.

Otrs pagasta saimnieciskais centrs ir Īve. Īve ir slavena ar 1871, gada celtajām vējdzirnavām. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem. Vējdzirnavu tuvumā ir sena kapsēta, kuras lielākā daļa pēckara laikā izpostīta, rokot granti.

Reliģija

1993. gada 22. augustā ar Rīgas Lutera draudzes svētību Īves pagasta „Līdumkalnos” dibināta Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze. Draudzei savas baznīcas nav. Kapela sākotnēji darbojas „Līdumkalnos”, bet no 1996. gada Ziemassvētkiem tiek ierīkota Tiņģeres pilī. Draudzē ir 20 locekļi.Kapela iesvētīta 1993. gadā.

Ievērojamas personības:

  • Pēteris Sarma (1901—1975) mežzinātnieks, dzimis Ozolkalnos, mācījies Tiņģeres skolā.[3]
  • Vallija Jankevica (1907—1995) Tiņģeres skolas skolotāja, sarakstījusi grāmatu "No Ārlavas līdz Ņujorkai", dzīvojusi emigrācijā ASV, 1995. gadā atgriezusies Latvijā.
  • Nauris Puntulis (1961) — operdziedātājs, dzimis Tiņģerē.

Saimniecības nozares – lauksaimniecība un lopkopība: saimniecības galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Lielākā graudkopības saimniecība ir „Bites”. Ar piena lopkopību nodarbojas „Vagas”, „Cerības”, „Jaunlaķi”, „Īves dzirnavas”, „Stirniņas”, ar aitkopību „Antes”. Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde. Īvē darbojas SIA „UG Wood Company”.

Teritorija: 70,7km²

Iedzīvotāju skaits: 492

Ciemi: Dūmciems, Īve, Ķurbe, Tiņģere

Robežojas: ar Ārlavas pagastu un Lubes pagastu, Valdgales pagastu un Dundagas novada Dundagas pagastu

Pagasta centrs: Tiņģere

Apskates objekti

Tiņģeres pils ar parku

Kultūrvēsturiski ievērojama vieta ir Tiņģeres muiža. Pils ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gadsimta beigām līdz 1920. gada agrārreformai muiža bijusi Ostenzakenu (Osten-Sacken) dzimtas īpašums. Pils ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu pils labajā spārnā, vēl tagad pils apkārtnē var apskatīt muižas laika ēku novietojumu, zirgu stalli, kalpu māju u.c. No 1927. līdz 2008. gadam Tiņģeres pils ēkā darbojās Tiņģeres pamatskola. Otrā pasaules kara laikā no 1943. gada līdz 1944. gadam pilī tika izvietots vācu armijas hospitālis, skola savu darbību atsāk 1945. gada septembrī.

Reizē ar jauno pils ēkas celtniecību ierīkots arī parks ar vairākiem savstarpēji saistītiem dīķiem, grotu, Mīlestības saliņu, mūra valni.

Tiņģeres pilij ir savi nostāsti – par daiļo istabeni Mariannu, kuru iemīlējis barons, un vēl citi, ko var uzzināt apmeklējot pili.

Šobrīd pils ēkā atrodas Īves pagasta pārvalde, Tiņģeres kultūras nams ar izstāžu zāli, Īves bibliotēka, Ķurbes evaņģēliski luteriskās draudzes kapela, pasts. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar pils vēsturi, izstaigāt pils parku, iepazīties ar Īves pagasta vēsturisko liecību krātuvi, kas aizvien tiek paplašināta, pašiem darboties Radošo amatu un mākslas studijā un paviesoties pils pagrabos baudot kalpu dzīves atmosfēru.

Pēdējos gados popularitāti guvusi Tiņģeres pils balle 19. gadsimta noskaņās, arī tu vari paspēt uz balli pilī - nākamā būs janvārī. Piesakies jau laikus un sāc darināt smalku balles kleitu pēc 19. gadsimta modes, kungiem jādomā par uzvalku. Šajā ballē viss notiek, kā jau pils ballē – iepazīšanās ar baronkungu, polonēze, šampanietis, sarunas par medībām un smalko modi pie kafejas tases, dejas un citas pilsļaudīm cienīgas izrīcības.

Pilī notiek arī Tiņģeres dienas. Kā jau kurzemnieki - svin trīs dienas pēc kārtas ar koncertiem, teātri, sporta aktivitātēm, radošajām darbnīcām, mākslinieku plenēru, rokdarbnieču saietu un citām interesantām lietām.

Cenas
Gida pakalpojumi – sākot no 7 €
Pils lielās zāles noma – 7,11 €/h vai 42,69 €/diennaktī + PVN
Mazās zāles noma – 4,27 €/h vai 21,34 €/diennaktī + PVN

Pakalpojumi un īpašie piedāvājumi

Kalpu maltīte pils pagrabos (ar iepriekšēju pieteikšanos) – 3,50 €
Kāzu programma (ar iepriekšēju pieteikšanos) – 30,00 - 50,00 €
Nodarbības Radošo amatu un mākslas studijā (gleznošana, zīmēšana, grafikas tehnikas, aušana (grupām līdz 6 cilvēkiem) – sākot no 1,50 € no personas (par materiāliem)

Laumu dabas parks, lauku tūrisms. Laumu dabas parks piedāvā viesiem dabas procesu izzinošas takas un dažādas aktīvās atpūtas iespējas, to skaitā disku golfa parku.[30]Parka teritorijā izveidota dažādu dekoratīvo augu audzētava, kurā audzē un realizācijai sagatavo dažādus dekoratīvos augus. Apskatāmas 45 ogu īvju šķirnes, kadiķi, pacipreses, dažādi vīteņaugi un košumkrūmi. 2003. gadā tika atklāta "Robēri" golfa taka - minigolfa spēle gan lieliem, gan maziem.

2004. gada 5. jūnijā Talsu novada Īves pagastā Laumu dabas parkā atklāj piemiņas akmeni Alberta Feldberga nacionālo partizānu grupai. Tā izveidojās tūlīt pēc 2. pasaules kara. Tā bija lielākā partizāņu grupa Ziemeļkurzemē, kas cīnījās pret padomju okupantiem līdz 1953. gadam. Grupas izveidotājs Alberts Feldbergs krita 1947. gada 6. jūnijā. Latvijas Bruņotie spēki katru gadu sakopj un godina Brīvības cīņu, 1.un 2.pasaules kara piemiņas vietas, karavīru kapu vietas.

Īves muiža (privātīpašums)

Īves muižas kungu māja celta 19. gadsimta otrās pusē, pēc T. Zeilera projekta. Viekāršas ēkas centrālajā daļā izmantots portiks, ko vainago atika. Šodien Īves pils pārvērtusies drupās, saglabājies muižas parks.

Ap 1644. gadu, tāpat kā Tiņģeres muiža, Īves muiža piederēja Johanam Manteifelam-Sēgem. Talsu novada avīze atzīmē, ka par tālāko vēsture klusē. Pilī bijušas 40 istabas, parkets ieklāts agrāk nekā Tiņģerē. Ēkas būvei esot izmantoti divu veidu ķieģeļi - parastie un trīsstūrveida. Celtne pēc izskata - līdzīga Sasmakas pilij. Muiža vēl tīri labi esot tūrējusies pēdējā kara laikā. Pēc kara tur atradusies ciema padome. 60. gados esot izstrādāts rekonstrukcijas projekts, kas nav realizēts.

Īves muižas parkā aug dižākā egle Baltijā (stumbra apkārtmērs 3,7 m) (atrodas privātīpašumā) un šeit ir apskatāmi 25 svešzemju sugu koki un krūmi.Kādreiz parkā atradās liels īves koks, kuru nopostīja liels vējš.

„Lēnā laika parks „Līdumkalni”

Ķurbē starp lielo silu un Dundagas mežiem - zaļo pauguru klusumā vari atrast "Līdumkalnus" jeb lēnā laika parku. Tu varēsi, gleznojot kopā ar īstu gleznotāju, radīt pats savu mākslas darbu. Bez steigas uzsliesi savu telti zaļā pļavā un piedzīvosi krāšņu saulrietu. Saullēktā izstaipīsi savus kaulus, rasā nomazgāsi muti un, klausoties putnu un varžu koros, vērosi dīķa spoguli, kur gubeņu spoguļošanas laiku pa laikam iztraucē kāda lēkājoša forele. Varēsi atrast profesionālu pavārīti, kura palīdzēs pagatavot gardu maltīti lauku virtuvē vai uz ugunskura. Ja vēlēsimies, sakravāsim mugursomas un kopā dosimies 15 km garā ceļā cauri siliem un mežiem uz jūru.Šeit laiks rit lēni. Tas nevienu nesteidzina. Laika pietiek, lai vērotu Dieva radīto pasauli un ieskatītos Viņa bagātajā aptiekā. Laika pietiek lai iepazītos ar kristīgajām tradīcijām un dzīvesveidu, lai iegūtu praktisku lūgšanu un meditāciju pieredzi.

"Līdumkalni", Ķurbe, Īves pagasts, Talsu novads, LV-3261

57° 29' 43.46122704", 22° 31' 16.4808012"

Īves dzirnavas (privātīpašums)

Īve ir slavena ar 1871. gadā celtajām vējdzirnavām (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem.

Ķurbes ev.lut. kapela

Ķurbes ev. lut. draudzei savas baznīcas nav. Kapela dibināta 1993. gada 22. augustā.

Ķurbes ev. lut. draudze dibināta 1993. gada 22. augustā ar Rīgas Lutera draudzes svētību Īves pagasta „Līdumkalnos”. Uz 1998. gada Ziemassvētkiem kapela tiek ierīkota Tiņģeres pilī - pamatskolā. To iesvēta Lutera draudzes mācītājs Juris Rubenis.

Draudzes dievkalpojums vai svētbrīdis notiek katru svētdienu plkst. 12:00. Draudzē kalpo mācītājs Andis Ķīvičs.

Senkapi:Kalnkalēju un Oškalnu jeb zviedru senkapi (vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi).

Īves pagasta ģērbonis

Kultūras ministrija reģistrējusi Talsu novada Īves pagasta ģerboni Ģerboņu reģistrā. Ģērboņa apraksts - Zelta laukā zaļš augšupvērsts īves zars ar sarkanām ogām. Lēmuma pieņemšanas datums - 05.10.2017.

Attēlu rezultāti vaicājumam “Īves pagasta ģērbonis”

Izglītība un kultūra

Izglītība

Jau 1814. gadā vagara mājā „Dimzās” ir bijusi viena klase, un vagaram bijis uzdots iemācīt zemnieku bērniem lasīt un rakstīt.

Tiņģeres skolas aizsākumi meklējami 1818. gadā, kad Tiņģerē par skolotāju strādā Bertholds Stalde, mācot bērniem lasīt, rakstīt, Bībeles stāstus un katķismu. 1864. gadā dibināta Ārlavas - Tiņģeres 4 klašu pamatskola. Tolaik tā atradusies Tiņģeres muižas vagara mājā. „Vecās skolas” celtniecības darbi pabeigti 1876. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara 1927. gadā skola pārcelta uz Tiņģeres pils telpām. Jau 1935. gadā Tiņģerē nav neviena bērna skolas vecumā, kurš neapmeklētu skolu. 1936. gadā tika pabeigti remontdarbi un pārbūve atbilstoši skolas vajadzībām. 1940. gadā skola minēta kā 1. pakāpes pamatskola.

Kopš 1994. gada Tiņģerē pastāv bērnudārzs „Kamoliņš”, 2009. gadā to pievieno Valdemārpils pirmskolas izglītības iestādei „Saulstariņš” kā filiāli.

Kultūra

Tiņģeres saieta nams (iepriekš saukts Kultūras nams) dibināts 1978. gada vasarā izremontētajās un labiekārtotajās pils staļļa telpās. 1996. gada 14. decembrī Tiņģeres saieta nams uzsāk darbību bijušās kolhoza ēdnīcas telpās, bet kopš 2008. gada maija saieta, nams tiek izvietots bijušās Tiņģeres pamatskolas – Tiņģeres pils ziemeļu spārnā. Arī šobrīd Tiņģeres saieta nams atrodas Tiņģeres pils telpās. Tiņģeres saieta namā darbojas arī izstāžu zāle, kurā tiek dota iespēja iepazīt dažādus mākslas žanrus. Saieta nama lielā un mazā zāle tiek piedāvāta sapulču, semināru, informatīvu un saviesīgu pasākumu organizēšanai.

Aktīvākajiem tiņģerniekiem ir iespēja sadziedāties sieviešu senioru vokālajā ansamblī „Īve”, izdejot raito dejas soli līnijdeju kolektīvā „Tiņģere” vai piepulcēties čaklajām rokdarbniecēm lietišķās mākslas pulciņā „Tinga”. Darbojas pensionāru klubs "Mārsils" un jauniešu centrs. Katru sezonu amatiermākslas kolektīvi iestudē koncertprogrammas un izrādes, rīko izstādes, kā arī tiekas ar radniecīgiem kolektīviem Talsu un kaimiņu novados.

Vēstures liecības pauž, ka teātra spēlēšana Īves pagastā notikusi jau vismaz no 1948. gada. No 1988. gada aktiermākslas cienītājus vieno amatierteātra kolektīvs «Īve». 25 gados iestudētas 17 lugas, dažādās lomās iejūtoties vairāk nekā 50 cilvēkiem. Divas aktrises — Vita Krauze un Rita Rozenberga — kolektīvā spēlē kopš pašiem tā pirmsākumiem. Daudz aktieru teātra spēlēšanā iesaistījuši savas ģimenes, tostarp bērnus - "Mēs visi esam jauni. Mums ir 25 gadi!".

Tradīcijas

Katru gadu Īves pagastā tiek organizēti tradicionālie ieražu svētki (Lieldienas, Jāņu ielīgošana, Rudens gadatirgus, Ziemassvētki). Vasarā iecienīts ir romantiskais Tiņģeres pils / muižas parks, brīvdabas estrāde. Katru gadu tiek svinēti pagasta svētki - “Tiņģeres dienas”.

Katru gadu janvārī Īves pagasta Tiņģeres pils (Tiņģeres saieta nama) saimnieki rīko ikgadējo Pils balli, kurā valda 19. gadsimta noskaņa tērpos un izrīcībās. Viesi tiek izklaidēti ar teatrāli muzikāliem priekšnesumiem un tiem ir iespēja iejusties vēsturisko personu, pils īpašnieku tēlos, pagrozīties smalku dāmu un kungu sabiedrībā, tērzējot par modi, mākslu un medībām. Kopā ar Tiņģeres pils baronu, balles viesi atklāj balli, paceļot šampānieša glāzi un pirmos dejas soļus izdejojot polonēzes skaņās.

Bibliotēka

Ap 1930. gadu līdz ar Kultūras fonda bibliotēku aizsākumu Latvijā arī Īves pagastā sāk darbu bibliotēkas. Tiņģeres pils telpās atsevišķi ir skolas grāmatu skapis un grāmatu krātuve pagasta iedzīvotājiem. No 1948. gada bibliotēka atrodas Dimzās, no 1984. gada Pagastmājā, bet no 2009. gada bibliotēka atkal darbojas Tiņģeres pilī. 2002. gadā bibliotēkas lasītavai iegādāts pirmais dators, bet 2015. gadā iedzīvotājiem bez maksas pieejami septiņi datori ar interneta pieslēgumu. Bibliotēkā darbojas lasītāju interešu klubs, notiek dažādi pasākumi un izstādes.

Transports

Īves pagasta teritoriju šķērso Valsts vietējās nozīmes autoceļš, pašvaldības ceļi un AS „Latvijas meži” ceļi. Pasažieru pārvadājumus nodrošina „Talsu autotransports”. Tiņģeres pasta nodaļa (LV-3261) atrodas Tiņģeres pilī.